Ir pagājušas teju 24 stundas kopš mūsu kontrolē ir pasaules 5. vērtīgākais reģions, mūsu Latgale!
Ir skaidrs, ka ilgi leiši to neatstās novārtā, ka viņi nāks pēc tā pakaļ, jo tomēr ar šo reģionu mēs ievadījām ātru leišu impērijas sagrāvi un viņi darīs visu, lai to atgūtu atpakaļ savā kontrolē.
Prieku par uzvaru, par šo vēsturisko notikumu lēnām sāk nomainīt neziņa par tālāko nākotni. Sabiedrībā sāk parādīties sašutuma pilni viedokļi par to, ka Latvija nu ir pazudināta, ka esam pieļāvuši kļūdu un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir normāli.
Tātad...
Kādēļ mums vajadzēja Latgali?
Pirmkārt – Latgale ir mūsu reģions. Daudziem leišiem un citiem spēlētājiem tagad patīk teikt „Mēs saprotam, ka Latgale ir jūsu zeme, bet šī ir spēle un spēlē ir citi noteikumi!” Tādā gadījumā uzdošu retorisku jautājumu leišiem – varbūt viņi Viļņu spēlei par godu var atdot mūsu pārvaldībai? Šī taču ir spēle! Tātad – Latviešu zemēm jāatrodas tikai un vienīgi Latvijas sastāvā vienalga, vai tā ir spēle, vai tā ir dzīve!
Otrkārt – Latgale ir piektais vērtīgākais reģions pasaulē. Vissvarīgākais ir tas, ka šis ir mūsu vienīgais High reģions, līdz ar to vienīgais vērtīgākais reģions, kur atbilstoši var saimniekot visi Latvieši izmantojot Latvijas valūtu, maksājot nodokļus Latvijas valstij.
Daudzi leiši un bulgāri tagad raud, ka mēs esot izpostījuši šo reģionu, jo mums nav pietiekoši darbinieki... Kā to ņem. Leišiem skāde ir liela! Tuvredzīgi paļāvās, ka Latgale jau nebūs tas reģions, kurš izslīdēs no šo lunkano zušu gļotainajām ķetnām, līdz ar to neapdomājoties bez dzelzs raktuvēm, arī ieroču rūpnīcas trieca augšā šai reģionā! Savukārt Latvietim šai reģionā celt bija īsts prāta darbs, jo rezultātu mēs redzam – pienāks diena, kad Latgale mūsu īpašumā atradīsies uz visiem laikiem, ja ne tagad, tad pēc tam!
Leišu un pārējo fabrikas darbojās tikai un vienīgi uz saviem pilsoņiem un algotņiem, kas varēja te strādāt atrodoties kara laukos otrā savas impērijas galā. Taču nu, ir spiesti speciāli braukt uz Latviju dēļ tā lai nostrādātu savu saimnieku rūpnīcās.
Jautājums – kādēļ šādas problēmas tik ļoti neskar Latviešu saimniekus?
Kādēļ man, kurš pirms tam paverdzināja 7 leišus, pēc neatkarības atgūšanas tos patriecot ar sūdainu mietu bez algas izmaksas, īsā laikā izdevās aizpildīt viņu vietas ar kārtīgiem Latviešu puikām, kamēr dažs leitis čīkst, ka pa visu dienu nav izdevies pieņemt darbā nevienu strādnieku?
Atbilde ir pavisam vienkārša!
Mums, Latviešiem, jābūt vienotiem!
Katram Latvietim par pienākumu šai grūtajā laikā ir sadarboties vienam ar otru, neskatoties uz politisko ideoloģiju vai [lai cik jocīgi tas nebūtu] karaspēka vienības piederības. Latvietim ir jāstrādā Latviešu rūpnīcās, tādējādi nodrošinot ienākumus gan sev, gan arī savam priekšniekam! Savukārt priekšniekam ir pienākums savam Latvietim maksāt pasaules līmeņa algu!
Treškārt – mums eksistence ar dažiem bezvērtīgiem reģioniem ir pilnīgi nevajadzīga. Lai cik ironiski tas nebūtu, bet tādā gadījumā dzīvošana okupācijā mums ir daudz izdevīgāka nekā neatkarībā kāda mums bija līdz šim.
Kādēļ? Paskaidrošu tiem, kas to vēl nav sapratuši... Piemēram, Q5 maizes rūpnīcu celt Latvijā, ja tajā plānots nodarbināt darbiniekus par darba tirgus algām celt ir ļoti neizdevīgi. Pārdodot par melnā tirgus cenām maizi (~0.065-0.07g), rezultātā ienākumi ir līdzvērtīgi 0. 1-2 zelti dienā ienākumos priekš Q5 rūpnīcas ir bezjēdzīgi, tad labāk iet un strādāt pašam (par rūpnīcu atmaksāšanos citā rakstā). Iemesls? Iemesls ir tāds, ka Latvija nekontrolē nevienu high grain reģionu, kas dod 25% pie maizes ražības! Tātad – jebkuras rūpnīcas celtniecība, kamēr Latvijā neatrodas neviens High reģions nav izdevīga.
„A kā ar zviedriem? Viņiem taču ir High akmens!” Jā, viņiem ir. Taču kā jau teicu reiz – ar zviedru ķieģeļiem variet izbūvēt sev tualetes. No tā būs lielāka jēga.
Līdz ar to secinājums – tāda Latvija kāda bija mums līdz šim ir pilnībā ekonomiski neizdevīga.
Tā kā ir loģiski, ka katrs Latvietis vispirms virza savas investīcijas dzelzs un ieroču ražošanā, tad arī tikpat loģiska ir šo uzņēmumu celtniecība Latgales dzelzs reģionā ar mērķi, ka kādreiz no šīm fabrikām maksātie nodokļi nonāks Latvijas valsts kasē, nevis finansēs kādu lielvaru nelietīgās ambīcijas!
Atkārtošu vēlreiz – ikviens leitis pats ir vainīgs, ka viņš tagad cieš zaudējumus dēļ savas kļūdas.
Ceturtkārt... „Vai tad nebija citu veidu kā no Lietuvas atgūt šo reģionu, nesačakarējot attiecības?” Nē.
Apmēram nedēļas divas atpakaļ dažādu iemeslu dēļ sanāca asāka saruna ar BAY fīreru
Azartiskas . Šams sāka diktēt man savus noteikumus, uz ko viņam atbildēju – „Atdotiet mums Latgali, tad arī runāsim par šo jautājumu!” Pēc šī teikuma Azartiskais nedaudz atvēsinājās un pateica skaidru nē, jo viņiem ir saceltas pārāk daudz kompānijas lai to atdotu. Līdz ar to tiek izdarīts loģisks secinājums – stāvi kaut uz galvas, bet Latgali miera ceļā atpakaļ nedabūsim!
Tāpēc nav nozīmes diskutēt par kaut kādu attiecību čakarēšanu un alternatīvu meklēšanu, jo bez kašķa nekas nesanāktu.. Pārējais ko leiši čīkst nekas vairāk par čīkstēšanu nav.. Ja realitātē attiecības ir sūdīgas, ja oficiāli tiek rādīta viena seja, bet patiesībā ir cita, tad kāda velna pēc nodarboties ar mākslīgu attiecību sarežģīšanu? Šeit nav nekādas bruņinieku cīņas, mēs neesam līdzvērtīgi spēkā, lai varētu gaidīt kaut kādus līdzīgus nosacījumus, tādēļ mēs rīkojāmies tā, kā mums ir visizdevīgāk. Pārējais ir leišu problēmas.
Sen zināma patiesība – Mērķis attaisno līdzekļus.
Ko daram ar Zviedriju?
Re – skaties. To arī darām. Zviedri nabagi mums nav nekādi pretinieki! Viņi pat nav mūsu naidnieki! Salīdziniet cilvēku noskaņojumu karā pret Zviedriju, kura konflikts tika mākslīgi izraisīts un šo konfliktu, kura iznākums ir dabisks! Cita aktivitāte, citas domas. Zviedru karam bija savs mērķis, to arī esmu izskaidrojis gan poļu gan svensonu prezidentu kungiem! Daļēji tas tika sasniegts, tādēļ tālāka konflikta eskalācija nav nepieciešama, jo no zviedriem pat lāga ekonomisks ieguvums nesanāk!
Vairāk izdevumi un ķēpas, nekā labuma!
Mūsu nākotne un pozīcijas?
Es esmu skeptiski reāls. Visticamāk leiši mums iedos pa purnu..

Skumji, bet vai tas būtu sūdīgākais variants? Es nezinu vai leiši to apzinās, taču šobrīd mūsu pozīcija ir kā īstām suņanaglām pakaļā. Mums ir visas kārtis, lai apdraudētu leišu tālākās akcijas un sekmētu šīs impērijas sagrāvi!
Viņi var nodzēst mūs no kartes, viņi var atņemt tikai Latgali, viņi var samierināties un likt mūs mierā!
Pieņemsim, ka šamie mūs nodzēš! Latgale šiem, mums nav galvaspilsētas, utt! Taču tiklīdz Latgalē atkal tiks sarīkots veiksmīgs RW, visām viņu (un mūsu) kompānijām būs -25% produktivitāte, jo galvaspilsēta ir zem viņu kontroles.. Tādā iznākumā pat pašreizējā situācija šiem ir daudz izdevīgāka, jo vismaz produktivitātes bonuss tiek saglabāts esošajā līmenī!
Otrs variants – viņi savāc tikai Latgali. Tas būtu prātīgāk no leišu puses, jo viņi atgūst savas kompānijas, savukārt atkārtoti sekmīga RW gadījumā, leiši nezaudē produktivitātes bonusu!
Nu un trešā iespēja – viņi liek mūs mierā..

Kā tikko lasīju vienā no čatiem, tad šī spēle ir izieta, jāmeklē kāda cita..
Jebkurā gadījumā, mums priekšā ir ļoti interesants, sarežģīts un notikumiem bagāts periods! Karš kļūs par mūsu ikdienu.
Runājot par sabiedrotajiem – mums ir jāmeklē jauni draugi. Vecie mūs ienīst un diez vai vēlēsies ar mums turpināt jebkādu sadarbību. Varbūt tā, pat, ir labāk. To rādīs laiks.
Katram Latviešu karavīram un pilsonim iesaku lēnām krāt līdzekļus un pirkt augstākās kvalitātes ieročus. Jo mēs Lietuvai esam nopietns drauds arī tikai tad, ja mēs šaujam ar grezniem ieročiem. Tikai tādā veidā ir iespējams pretoties lielajiem leišu cilvēkresursiem!
Vispirms valsts,
pēc tam tauta,
un tikai tad – es pats.
Ar milzīgāko cieņu
siLatvijas prezidents
Imperators Bebrs
Previous article:
Līdera ziņojums #14 SVĒTAIS KARŠ. (13 years ago)
Next article:
NLO/JLK BANKAS PAZIŅOJUMS (13 years ago)