Gandrīz jebkuram jaunajam spēlētājam, kas nav nācis no līdzīga tipa spēlēm, rodas jautājums: „Ko man šajā spēlē darīt bez Train un Work?” Nav nemaz tik vienkārši uz to atbildēt, jo tas ir atkarīgs no katra individuālajiem mērķiem un prasmēm. Šajā rakstā mēģināšu ieteikt „profesijas” un nodarbes, kuras vēl te iespējamas bez pāris podziņu spaidīšanas.
Es vēlētos uzsvērt, ka spēles galvenā doma nav tikai Train+Work+Fight, bet gan cilvēku savstarpējās komunikācijas uzturēšana, alianšu un apvienību veidošana, konfliktu risināšana utt. Jo, kā tad mēs zinātu, piemēram, ar ko karot vai par ko balsot, ja nebūtu šīs savstarpējās saziņas?
Sadarbojoties ar vairāk pieredzējušiem spēlētājiem esmu sākusi veidot rakstus, kuros vēlos piedāvāt veidus, kā sevi attīstīt dažādās jomās spēles ietvaros.
Paldies
Sacristan ,
Opie Winston ,
antibunkurs un
Devars par lielāku vai mazāku, bet noteikti nenovērtējamo palīdzību raksta tapšanā!

Protams, ka šo sarakstu vēl varētu turpināt un turpināt, tāpēc apskatīšu tikai to, kas man šķiet svarīgākais, iesākot spēli.
Militārā karjera
• Kareivis;
• Algotnis (mercenary);
• Medaļu mednieks;
• Militārās vienības vadītājs.
Laikam jau jāatzīst, ka
lielākā daļa (bet ne visi) jauno spēlētāju pavada, kā vienkārši kareivji. Tā teikt, līdz izgaršo spēli un uzzina, ko tajā vēlas darīt tālāk. Viņi sāk spēli ar to, ka pievienojas militārajām vienībām, iepazīst citus spēlētājus, iekrāj pieredzes punktus (xp), kā arī nereti gūst pirmās medaļas.
Taču, nepārprotiet, tas nenozīmē, ka visi kareivji ir iesācēji! Tas tā nebūt nav. Šī spēles „profesija” ļoti daudziem ir kļuvusi par galveno mērķi – būt par profesionālu kareivi. Šie spēlētāji parasti arī nosaka lielo cīņu likteni, līdz ar to arī spēles gaitu siPasaules līmenī. Kura valsts tiks sekmīgi iekarota, kura atbrīvota no okupācijas... Tās ir lietas, kas lielā mērā ietekmē spēli.
Ja esi tiešām labs kareivis, ar to iespējams arī pelnīt, strādājot par algotni un saņemot atlīdzību par piedalīšanos kaujās, vai arī medījot medaļas. Tomēr jāatzīst, ka šādā veidā pelnot, var gadīties, ka nāksies aizmirst savus principus un patriotismu, jo ne vienmēr sanāks karot tajā pusē, kurā būtu pieņemts to darīt. Piemēram, Polija var noalgot latviešu militāro vienību, lai tā karotu pret kādu Latvijai neitrālu valsti tās atbrīvošanas cīņās. Savukārt medaļu mednieks ir tas, kurš ne vienmēr iet karot politisku iemeslu dēļ, bet gan tikai tāpēc, ka saredz iespēju izdarīt kaujā lielāko postījumu un par to saņemt
Battle Hero medaļu un 5 zelta gabalus.
Reti kurš kareivis vēlas karot viens, tāpēc ir pievienojies kādai militārajai vienībai. Katrai šādai militārajai vienībai ir savs vadonis. Tas ir vienības līderis, kurš tur vienības grožus un diktē noteikumus. Viņam ir pieeja visām opcijām un neviens viņu nevar izmest no šīs pozīcijas. Viņš ir tas, kurš nolemj, kam dot pieeju kādai no vienības iekšējām funkcijām: pieeja noliktavai, atļauja akceptēt jaunus biedrus, mainīt pavēles, pieeja uzņēmumu pārvaldīšanai. Viņš var arī paaugstināt vai pazemināt militārās vienības rangu par attiecīgu zelta daudzumu. Tāpat viņš ir tiesīgs palielināt maksimālo biedru skaitu. Un, protams, viņš ir tas, kurš ir spējīgs mainīt vienības nosaukumu un bildi. Pastāv arī tādas vienības, kurās visiem biedriem ir pieejamas visas opcijas, tomēr vienības vadītājam vienalga pieder lielāka vara, nekā pārējiem. Lai gan uzņēmumu pārvaldīšanas atļauja ir dota arī citiem vienības biedriem, tā vadītājam nāk ar papildus iespēju - pārdot, paaugstināt ražošanas kvalitāti un nojaukt vienības uzņēmumus, ko nevar darīt citi biedri.
Politika
• Kongresa deputāts;
• Partijas prezidents;
• Ministrs (Ārlietu, Iekšlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Kultūras un izglītības, Demogrāfijas u.c.);
• Ministru kabineta priekšsēdētājs (jeb premjers);
• Viceprezidents;
• Prezidents.
Tiem pilsoņiem, kuriem patīk aktīvi diskutēt par to, kā uzlabot situāciju valstī, ar ko veidot sadarbības, kā vadīt ekonomiku utt., tiem iesaku pievērsties politikai. Droši vien, ka sākt vajadzētu ar pievienošanos kādai no piecām lielākajām partijām, lai varētu kandidēt uz kongresu. Gadās arī tā, ka pietiek ar 2 balsīm, no kurām 1 ir paša kandidāta balss, lai tiktu kongresā, tāpēc kandidējiet droši! Vienīgais, kas būtu jāuzsver – pirms kandidēšanas Kongresā jāsaskaņo sava kandidatūra ar partijas līderi, jo viņš var kandidatūru atsaukt. Kongresa biedri balso par valstiski svarīgiem notikumiem, par to arī gūstot pa pieredzes punktam (xp). Tāpēc nebūtu vēlams uz Kongresu kandidēt tādiem spēlētājiem, kas reti kad ir tiešsaistē. Piemēram, kara pieteikšanas gadījumā katra minūte ir no svara.
Vēl pastāv iespēja veidot arī pašam savu partiju vai arī kandidēt par kādas partijas līderi. Bet es neieteiktu to darīt, ja nav vēlmes tiešām aktīvi cīnīties par pilsoņu piesaisti. Nav jēgas būt par līderi partijai, kas nav
top 5 Latvijā, jo šo partiju biedri nevar kandidēt uz Kongresu. Taču spēles politiskais modelis partiju jautājumā ir ļoti vājš – partijām kā tādām īstas politiskās ietekmes nav.
Par ministriem un viņu pienākumiem var vairāk uzzināt
šeit. Savukārt MK (Ministru kabinets) priekšsēdētjājs jeb premjers ir cilvēks, kas visiem ministriem kalpo, kā
aitu gans. Viņa pienākums ir sekot līdzi tam, lai visi ministri darītu savu darbu un lai MK vispār spētu funkcionēt. Piemēram, jāseko tam, lai notiktu ministru savstarpējā komunikācija un viņi būtu informēti viens par otra darbībām un uzdevumiem.
Vissvarīgākā politiskā loma šajā spēlē ir Prezidents. Viņa pienākumos ietilpst valsts pārvaldība visos aspektos. Tā, kā šajā spēlē par politisko modeli izvēlēts prezidentālais, galējais vārds pieder tautas vēlētam valsts Prezidentam. Viņa pienākumos ietilpst rūpēties par to, lai valstij būtu regulāri ienākumi, vadīt iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī pieņemt militārus lēmumus, kurus būtu jāpārspriež ar valsts militāro vienību vadītājiem. Vēl viņam jāpārstāv Latvijas valsts dažādos starptautiskajos čatos. Bet viens cilvēks diez vai spētu ar to visu tikt galā. Tādēļ tiek veidots MK, lai tiktu mazināts Prezidenta pienākumu slogs. Pašā spēles sistēmā tādi ministri nemaz nebija paredzēti – tos izveidoja spēlētāji paši. Tas, kā izskatīsies MK attiecīgā Prezidenta kandidāta ievēlēšanas gadījumā, parasti ir zināms jau pirms vēlēšanām. Kandidāti jau savos pieteikumos mēdz pateikt, kurus cilvēkus vēlas redzēt par saviem ministriem. Taču, ja šāds MK ir izveidots, ar tiem arī jāuztur regulārs kontakts. Prezidents izvēlas arī
savu labo roku jeb Viceprezidentu, kas pilda Prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā.
__________
Raksts veidots, balstoties uz
Lietuvas pamācību cikla rakstiem , kā arī, sadarbojoties ar
Sacristan ,
Opie Winston ,
antibunkurs un
Devars .
Drīzumā gaidiet nākamo daļu no rakstu cikla par to, ko te vēl iespējams darīt bez Train un Work, kurā runāšu par medijiem un statistiku. Vēlāk sekos arī trešā daļa, kurā mēģināšu apskatīt ekonomiku un citas lietas.
Previous article:
Kas notiek ar zīmuļiem, kad viņi lūzt? :D (12 years ago)
Next article:
Sveiki un atā (?) (12 years ago)