Article

12168

Sveicināti.

Beidzot ir pienākusi tā diena, kad varu rakstīt visu ko gribu, varu teikt kā gribu nebaidoties, ka kāds tūlīt saražos kādu rakstu vai šoutu par to ko redz es esmu atļāvies izteikties. Beidzot varu rakstīt kā brīvs cilvēks.

Nu ir noslēdzies mans 3 ar kapeikām mēnešu ilgais valdīšanas laiks. Bebrs ir aizgājis, tauta ir iev... khm.. tautai vajadzēja būt ievēlējušai jaunu prezidentu, jaunu līderi, kas vedīs to uz gaismu!

Droši vien man ir jāsaka pāris vārdi par savu darbu. Pateikt, ka kaut ko esmu izdarījis arī labu es vairīšos, zinot to, kāda šeit cilvēkiem ir mentalitāte norakt uz uzpūtības un iedomības rēķina visu labo ko cilvēks ir tiešām darījis un centies.

Ironiskā kārtā nācies nobeigt savu prezidentūru gandrīz tai pašā punktā, kurā uzsāku. Kad sāku, tad Latvijas nebija uz kartes. Reģionu pa reģionam mēs tos atpirkām no Lietuvas. Es uzstādīju mērķi – atgūt Latvijas vērtīgāko reģionu Latgali un apvienot visas Latvijas oriģinālteritorijas zem Latvijas karoga!

Jāsaka – no šī mērķa pilnīgas izpildes šķīra tikai viens solis, bija nepieciešams atgūt tikai vienu reģionu – Sēliju.



Vairs neķidāšu kas kā, kādēļ notika tā kā notika, tā vietā vēlreiz ieteikšu izlasīt rakstu ko šai sakarā esmu jau rakstījis.

Galu galā, notika tas, ko jau paredzēju pašā sākumā, kad uzstādīju šo mērķi – būs jāpārcieš spēcīgi pretuzbrukumi. Tā tas arī bija, taču daudzi šķiet ir aizmirsuši, ka tad kad to teicu sākumā, kādēļ nav vajadzības steigties ar šo soli, manī neklausījās. Taču tagad, cītīgi mani apvaino, ka es esmu sagrāvis valsti. Lai jau tā būtu. Lai paliek uz pašu sirdsapziņas.

Es zinu ļoti labi, ka daudz ko es varēju darīt labāk, ka varēju darīt savādāk, lai tagad iespējams būtu bijis cits rezultāts. Taču šī spēle tad no manis prasītu vēl vairāk laika. Ja es dzīvotu pie vecākiem, kā lielākā daļa šejienes prātnieki (ti,e kuri nedzīvo – malači), ja man nebūtu jāstrādā un jādzīvo arī sava privātā dzīve, es iespējams būtu izdarījis daudz, daudz vairāk!

Jūs nevariet iedomāties, cik ļoti šis amats paņem laiku un pūles! Cik bieži nācies atskārst, ka tas ko esmu gribējis izdarīt, tā pa īstam nemaz nevar tikt izdarīts, jo trūkst laiks!

Vērojot sabiedrības noskaņojumu šķiet, ka man vairāk ir jāatvainojas nekā jāpriecājas. Piedodiet, ka kļūdījos tad kad kļūdījos. Piedodiet, ka nevarēju visu izdarīt. Piedodiet, ka riskēju uzņemties vadīt valsti tikko šai spēlē ienākot, līdz ar to iepazīstot spēli un mācoties kā rīkoties amatā, kurā man vajadzēja būt ar pieredzi un zināšanām. Piedodiet, ka es esmu tikai spēlētājs, nevis darbinieks šai spēlē.


Labi. Prezidents vairs neesmu, pietiks ar to.

„AIZ TĀ VISA STĀV BEBRS!!!”

Taču ir lietas, par kurām es pats sev pasitu pa plecu un man liek domāt, ka nemaz tik sūdīgs nebiju!
Neskatoties uz to, ka nekā īpaši nedarot es regulāri pievilku visādus oponentus (arī tādus, kas oponē pat personai ko redz savā spoguļattēlā), pamanījos iekļūt pamatīgos kašķos ar politmilitārajiem spēkiem, kas tagad izšķīra ļoti daudz prezidenta vēlēšanās un gāšanā, kā arī to, ka pret mani tika ierosināti ne mazums impīčmenti, es savu termiņu novadīju līdz galam!

Impīčos visbiežāk balsoja PAR manu atlaišanu pats ierosinātājs un es. Es uzskatu, ka ja reiz ir šāda procedūra ierosināta, tad es kā prezidents varu balsot tikai vai nu PAR vai nebalsot vispār. Bet spītīgi turēties pie varas? Nē, kam gan tas ir vajadzīgs.
Žēl, ka šo nevaru teikt par nu jau diviem gāztajiem „vadoņiem,” kas laikam šo lietu nesaprata un par visām varītēm vēlējās noturēties pie šprices!

Acīmredzot, tas norāda uz to, ka par spīti visādām brēkšanām, man bija uzticība.

Taču tūlīt pēc manas ievēlēšanas sāk iet vaļā politiskais haoss! Lūk, demokrātija, no kā es tik cītīgi izvairījos (par ko man pārmeta)! Šis bija tas, no kā es baidījos! Ja sāksies demokrātija, tā tūlīt pāraugs vardarbīgā anarhijā, jo katrs spēks darīs pa savam prātam un atteiksies klausīt vairākuma gribai (dažā situācijā tāds nemaz nebija).
Paradoksāli, bet 2 dienas pēc prezidenta vēlēšanām, pie varas ir nokļuvis cilvēks, kurš nemaz neplānoja tur nokļūt un nepiedalījās nemaz vēlēšanās.

Un te, manuprāt ,sākas visinteresantākā daļa. Visur kur es lasu, kur es eju es redzu brēcienus, ka „Bebrs un CO” taisa apvērsumu.. „Aiz tā visa stāv bebrs!” šādi varētu visprecīzāk raksturot to visu!
Es esmu pārsteigts, kādēļ jums ir tāds priekšstats? Vai tiešām jūs uzskatiet, ka personām ar kurām man ir labas attiecības, nav pašiem savs viedoklis? Ka viņu rokas ir manas rokas? Kādēļ jūs nesākat domāt par to, ka varbūt aiz visiem kontiem sēž viens cilvēks – bebrs?

Jau prezidentūras laikā pamanīju, ka daudziem maniem pretiniekiem patīk mani nostādīt tik augstā līmenī, ka man vēl vajadzētu tikai sākt piešķirt dievišķas spējas. Faktiski daži nedomājoši kašķa meklētāji panāca, manuprāt, sava veida fenomenu un radīja tautā mītu, ka „Valsts ir Bebrs un Bebrs ir Valsts!” Lasi no kuras puses gribi. Daudziem zombijiem tas tik ļoti iepatikās, ka viņiem pašiem nesaprotot viņi sevi ar šo saukli uzkurināja un parāva sev līdzi citus! Smieklīgi arī tas, ka vienmēr esmu runājis taisnību. Un kad to turpinu darīt mani sauc par meli, un vēl spēcīgāk atkal zombiji sevi uzkurina Es nezinu kā lai to precīzi izskaidro un uzraksta, bet ceru, ka jūs sapratāt manu domu.

Un redzu, ka tieši šī iemesla dēļ ir arī izskaidrojams tas par ko rakstīju vienu rindkopu augstāk. Vai tas ir normāli?

Ko es darīšu tālāk?

Patiesībā dēļ tā, par ko tikko runāju, es apsveru vispār izvairīties no jebkādas saistības ar valsts oficiālajiem amatiem. Laikam pat nāksies atteikt arī pašreizējam prezidentam palīdzību ko viņš man lūdza, lai arī viņš nekristu kā „Bebra pakalpiņš.”

Skumji nākas secināt, ka ir pilnībā apstiprinājusies hipotēze, kas tika izvirzīta jau erepublikā, ka liela daļa tautas ir zombiji. Ko viņiem iebaro, tas viņiem ir labs un viņi atsakās domāt patstāvīgi un izdarīt secinājumus pašiem, bet tā vietā labāk meklēt sev kādu mazo līderi un vadoni, „kas zina kā jādara.”

Ja sākumā biju domājis, ka arī savu privāto biznesu centīšos padarīt par visu Latviešu biznesu, tad laikam nāksies atteikties no tādas ieceres, jo vienkārši nevēlos ar šādiem cilvēkiem sadarboties. Turpmāk sadarbību veidošu tikai ar cilvēkiem, kas nenovērsās no manis tad, kad man šeit gāja visgrūtāk un ceru, ka sameklēšu vēl kādu godīgu lāga dvēseli, kas domā un rīkojas patstāvīgi, lai kopā varētu būvēt „savu valsti.”

Patiesībā variet pat nerakstīt komentārus. Es tikai ar šo rakstu vēlējos pateikt dažus vārdus par padarīto un ko darīšu tālāk un lai domājiet ko jūs runājat un rakstiet... Kā arī domājiet, ko jūs domājiet. 

Ar cieņu
Imperators Bebrs


Previous article:
NLO/JLK BANKAS PAZIŅOJUMS (13 years ago)

Next article:
NLO ziņojums #2 (13 years ago)